Arhīvs

* * * 

lv100-zimeHiq0qLeLatgales latviešu kongresa un Latvijas valsts simtgades zīmē no 12. maija līdz 24. septembrim programmā “Latgales Radio” izskanēja Ingas Ābeles romāna “Klūgu mūks” radiolasījumi.

Latvijā labi zināmais un arī lietuviski tulkotais Ingas Ābeles romāns “Klūgu mūks” ir kā pilns alfabēts, kurā Latvijas vēsture ir fons dramatisma un traģisma pārpilnam patiesam un dziļam stāstam par personību, par gribu un izvēli, par mīlestību un ciešanām, ko izdzīvo cilvēks, tas ir stāsts par pirmo Latgales latviešu baznīckungu un lidotāju debesu alkām, par cilvēka sirds un saprāta ceļiem, par grēku un piedošanu. Galvenā varoņa prototips ir Francis Trasuns – katoļu priesteris, teoloģijas maģistrs, ievērojams valstsvīrs un sabiedrisks darbinieks. Romānā aptverts plašs vēstures periods, ģeogrāfija un tematika. Ābeles valoda ir bieza, barokāla, tā labi piedien aprakstītajam laikam un katoļu kultūrai. 2014. gadā romānam “Klūgu mūks” piešķirta Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā, 2015. gadā Latvijas Literatūras gada balvas nominācijā “Labākais prozas darbs” un Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” nominācijā “Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē”.

Romāna “Klūgu mūks” radiolasījumu ierunāšanā piedalījās vairāki desmiti Latvijas teātru aktieri – Juris Kalniņš, Inga Misāne, Zigurds Neimanis, Jānis Kirmuška, Uldis Dumpis, Mārtiņš Brūveris, Voldemārs Šoriņš, Katrīne Pasternaka, Lidija Pupure, Kaspars Pūce, Indra Burkovska, Gints Grāvelis, Kristaps Rasims, Aija Dzērve, Raimonds Celms, Uldis Anže, Akvelīna Līvmane, Zane Aļļēna, Artis Robežnieks, Daiga Kažociņa, Mihails Karasikovs, Ainārs Ančevskis, Mārtiņš Egliens, Pēteris Liepiņš un citi. Projekta idejas autore un romāna lasījumu balss ir radio diktore, žurnāliste Anta Rugāte. Romāna “Klūgu mūks“ radio lasījumiierakstīti Jura Podnieka studijā (Rīga), ieraksta režisors Juris Kalniņš, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, mūzikas autors Juris Vaivods.

Mūzikas ierakstā piedalījās:Dace Zālīte (čells), Indulis Cintiņš (vijole), Kristīne Kārkle (balss/vijole), Juris Vaivods (akordeons), Mārtiņš Zilberts (klavieres). Mūzikas skaņu ieraksta režisors – Aigars Grāvers

Projekts paredz, ka tiks izdoti arī lasījumu audio ieraksti, kas, sadarbībā ar Nacionālo bibliotēku tiks dāvināti Latvijas publiskajām bibliotēkām, kā arī skolām, Latvijas Neredzīgo biedrībai un citiem interesentiem.

Projekts īstenots pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai “Latvijai – 100″, AS “Latvijas Gāze”, Latvijas meža īpašnieku biedrībai, SIA “Bergvik Skog” un vairāku privāto ziedotāju atbalstam. Īpašs paldies Aigaram Kalvītim un Lars-George Hedlung.

* * * 

DSC_7222

2016. gada 27. un 28. septembrī Rēzeknes Katoļu vidusskolas telpās notika Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Kapitula sēde. Pirms došanās mājās luteriskās baznīcas bīskapi uzrunāja Latgales radio klausītājus.

* * * 

 

pulcini

Jau kopš seniem laikiem Baznīcā pastāv tradīcija maija mēnesi īpaši veltīt Dievmātei. Latgalē šajā mēnesī ticīgie pulcējas draudzes dievnamos vai arī pie krucifiksiem, lai kopīgi lūgtos Rožukroni, Dievmātei veltīto litāniju un dziedātu garīgās dziesmas.

Arī Latgales radio ēterā ticīgie var vairāk dzirdēt Vissvētākajai Jaunavai Marijai veltītas dziesmas.

 

 

 

 

* * * 

DSC_0570

2014. gada 22. maijā Latgales radio viesojās Latvijas Republikas tieslietu ministre Baiba Broka. Ministre  atzinīgi novērtēja kristīgās raidstacijas lomu Latgalē un visā Latvijā. Latgales radio klausītājiem bija arī iespēja tiešajā ēterā dzirdēt B. Brokas interviju par mūsdienu aktuālākajiem jautājumiem.

* * * 

2014. gada 13. maijā “Latgales radio” studijā viesojās Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

* * * 

sacred-hearteverywhere

 

Jūnijā Baznīca īpašā veidā godina Jēzus Vissvētāko Sirdi. Arī Latgales radio ēterā vakaros pēc dienas lasījumiem un priestera uzrunas skanēs litānija, kas veltīta Jēzus Vissvētās Sirds godam.

 

 

 

 

 

* * * 

 2012. gada 2. februārī darba vizītē Rēzeknē ieradās Latvijas valsts prezidents Andris Bērziņš un tiešraidē sniedza interviju “Latgales radio” klausītājiem.

 * * * 

Leldīnu laikā: 

Svātdīnōs:images

7:30   Svātū Rokstu lasejumi, prīstera uzruna.
10:00 Rūžukrūņs Vysusvātōkōs Jaunovas Marijas gūdam.
12:00 Svātō Mise (tīšō translaceja).
15:00 Svātū Rokstu lasejumi, prīstera uzruna.
Dīva Žāļsirdeibas krūneits.
19:00 Svātū Rokstu lasejumi.

 

 

 

 

 

 * * * 

download (1)Dārgie brāļi un māsas, svētā Jāņa Pāvila II iedibinātās XXIII Pasaules Slimnieku dienas sakarā vēršos pie jums visiem, kas nesat slimības nastu un esat dažādos veidos vienoti ar cietēja Kristus miesu, kā arī pie jums, kuri strādājat veselības aprūpes jomā kā profesionāļi un brīvprātīgie.

Šī gada temats mudina mūs pārdomāt Ījaba grāmatas fragmentu: „Aklajam es biju acis, un klibajam kājas es biju” (29, 15). Gribu to darīt „sapientia cordis”, sirds gudrības perspektīvā.

1. Šī gudrība nav teorētiskas, abstraktas zināšanas, prātojumu rezultāts. Tā ir uzvedība, ko ir iedvesmojis Svētais Gars prātā un sirdī tam, kurš prot atvērties brāļu ciešanām un saskata viņos Dieva attēlu.

2. Sirds gudrība nozīmē kalpot brālim.

3. Sirds gudrība nozīmē būt ar brāli. Laiks, kas tiek pavadīts blakus slimajam, ir svēts laiks. Dieva slavēšana padara mūs līdzīgus Viņa Dēla attēlam, kurš “nav nācis, lai viņam kalpotu, bet lai viņš pats kalpotu un atdotu savu dzīvību kā izpirkšanas maksu par daudziem” (Mt 20, 28). Pats Jēzus ir teicis: “Es jūsu vidū esmu kalpam līdzīgs” (Lk 22, 27).

4. Sirds gudrība nozīmē iziet no sevis pretī brālim. Mūsdienu pasaule dažreiz aizmirst, cik vērtīgs ir laiks, kas tiek pavadīts pie slimā gultas, jo mūs ir pārņēmusi steiga, darbības un ražošanas neprāts, un mēs aizmirstam nesavtības dimensiju, to, ko nozīmē uzņemties rūpes un atbildību par otru.

5. Sirds gudrība nozīmē būt solidāriem ar brāli, netiesājot viņu. Žēlsirdībai ir vajadzīgs laiks. Laiks, lai aprūpētu slimos, un laiks, lai viņus apmeklētu.

Novēlu šo Pasaules Slimnieku dienu Marijas mātišķajai aizsardzībai, kas uzņēma savā klēpī un dzemdēja iemiesoto Gudrību, Jēzu Kristu, mūsu Kungu.

Ak, Marija, Gudrības sēdeklis, kā mūsu Māte aizbildini par visiem slimajiem un par tiem, kuri par viņiem rūpējas. Dari, lai, kalpojot savam tuvākajam, kas cieš, un caur ciešanu pieredzi mēs pieņemtu sevī un pieaugtu patiesā sirds gudrībā.

Pavadu šo aizlūgumu par jums visiem ar savu apustulisko svētību.

Vatikānā, 2014. gada 3. decembrī

Svētā Franciska Ksavera liturģiskās piemiņas dienā

1.Sorrowful Mystery - The Agony in the

Gavēņa laiks, mūs aicina uz patiesu sirds atgriešanos trīs veidos.

Pirmkārt, lūgšanā atvērt savu sirdi Dieva klātbūtnei, lai tā iemājotu mūsos un starotu no mums vidē, kurā dzīvojam;

otrkārt, atvērt savu miesu vēlmei pēc Dieva caur atsacīšanos;

treškārt, atvērt savas rokas žēlsirdības darbiem, palīdzēt tuvākajiem ar ziedojumiem un praktisku darbu.

Cilvēka dzīvē Gavēnis ir īpašs laiks, kurā viņš grib sadzirdēt kādu Dieva atbildi uz saviem jautājumiem. Ikdienā ap mums ir daudz trokšņu. Ja gribam kaut ko dzirdēt, tad pagriežam klusāk televizoru vai radio. Līdzīgā veidā notiek arī ar mūsu miesu. Mēs diendienā ēdam, arī pārēdamies, un miesā rodas troksnis, kas padara mūs apātiskus un fizisku slimību pilnus. Tradicionāli Gavēnis ir laiks, kad atsakās no gaļas ēdieniem.

Gavēnis ir laiks, kurā ne tikai klausamies, ko mums Dievs saka, bet arī paši uzmanīgi izturos pret pasauli, kurā dzīvoju. Gavēnis vienmēr darbojas kopā ar lūgšanu. Laiks pirms Lieldienām, Kristus Augšāmcelšanās svētkiem, ir dziļš pārdomu laiks. Var pārdomāt arī Jēzus vārdus: „Cilvēks nedzīvo no maizes vien.“ Tas ir jautājums par robežām. Kur tad ir robežas – cik tālu dzīvojam no maizes, bet cik tālu vēl no kaut kā? Ja maizi sev noņemam vai no tās labprātīgi atsakāmies, vai kaut kas paliek pāri? Vai tomēr tikai maize vien figurē dzīvē?

Atvērsim savas sirdis Dievam un ļausim atklāt sevī ilgas pēc mūžīgā Dieva, kurš ir visa pamatā. Lai šis Gavēņa laiks kļūst par svētīgu pestīšanas laiku, kurā katrs no mums kļūst kaut nedaudz labāks un tuvāks Dievam.

Leave a Reply