Kāpēc svētki nesākas uzreiz?

AdventJa mēs tiekam ielūgti ciemos, vajadzīgs laiks, lai sagatavotos – atrastu piemērotu dāvanu, izdomātu apsveikuma vārdus, paši sapostos. Vēl vairāk laika nepieciešams, ja ciemiņi jāuzņem mums. Tad jāuzkopj mājoklis, jāgatavo cienasts, jāizplāno vakars tā, lai ikviens justos gaidīts un negarlaikotos. Bet Ziemassvētkiem nepieciešama īpaša gatavošanās, jo pie mums katra ciemos nāk Kristus – Dieva Dēls. Nāk ne jau tikai Ziemassvētkos, kad priecājamies par Viņa dzimšanas dienu, bet nāk pastāvīgi – vienmēr, kad Viņu gaida. Tādēļ pirmssvētku laiku dēvē par Adventu – atnākšanu. Lai Viņu pienācīgi uzņemtu, nepietiek ar iztīrītu māju, klātiem galdiem un iesaiņotām dāvanām. Kaut arī ir patīkami svētkus svinēt tā, ka nekā netrūkst, Kristum tas nemaz nav tik būtiski. Svarīgāk ir, kas notiek mūsu prātā un sirdī. Vispirms jāuzpoš šīs vietas. Kā to paveikt?

Ikvienam no mums gandrīz ik dienas gadās paveikt, pasacīt vai nodomāt kaut ko sliktu. Reizēm mēs rīkojamies nepareizi tieši tad, kad nedarām vai nesakām neko. Bībeles valodā to sauc par grēku, un tam ir tieksme vairoties, pieaugt – gluži kā putekļiem grāmatu plauktā. Laiku pa laikam vajadzīga tīrīšana. Baznīcā to dēvē par grēksūdzi. Tas nozīmē – pārdomāt un atcerēties visu nepareizo, kas uzkrājies, un izstāstīt to lūgšanā Dievam. Dažkārt ļaudis baidās to darīt, domājot, ka nespēs visu atcerēties. Tas nemaz nav nepieciešams. Dievs ir Tas, kurš atceras visu, un Viņš ir apsolījis piedot visus grēkus – ari tos, ko esam aizmirsuši vai izdarījuši neapzināti. Var rasties jautājums – kāpēc tad tomēr mums censties atsaukt atmiņā savus sliktos darbus, vārdus un domas? Tas nepieciešams mums pašiem, lai nākamreiz, nonākot līdzīgā situācijā, mēs spētu turēties pretim kārdinājumam un nepieļautu to pašu kļūdu.

Lielajā dvēseles tīrīšanā tikpat svarīgi, cik saņemt Dieva piedošanu, ir piedot visiem tiem, kuri darījuši pāri mums, kā arī lūgt piedošanu tiem, kurus esam sāpinājuši.

Tapāt ir ļoti nozīmīgi ne tikai censties izvairīties no turpmākas nepareizas rīcības, bet ari tiekties darīt to, kas ir labs un pareizs. Mūsdienu pasaulē tieši Ziemassvētkos sarosās labdarības organizācijas. Cilvēki cenšas apdāvināt trūcīgos, bāreņus, vientuļus, vecus un slimus cilvēkus, un tas ir ļoti labi. Taču nevajadzētu to aizmirst, kad Ziemassvētki ir pagājuši.

Ziemassvētku dvēseles tīrīšana ietver piedošanas lūgšanu Dievam un cilvēkiem, piedošanu pāridarītājiem un tiekšanos pēc labiem darbiem. Tas nav vienkārši, bet katram, kurš vēlēsies, Dievs palīdzēs to īstenot, jo Viņš vienmēr steidzas palīgā tiem, kuri vēlas rīkoties saskaņā ar Viņa gribu.

Adventa laiks ir kluss un mierīgs, jo būtu grūti kaut ko pārdomāt, ik nedēļas dodoties uz dejām vai sēžot pārpildītā futbola laukumā. Šis ir arī vislabākais laiks, kad atkal no jauna pārlasīt seno Ziemassvētku stāstu Evaņģēlijā, lai atgādinātu sev, ko gaidām un ko gatavojamies svinēt.

Adventa laikā mācāmies Ziemassvētku dzejoļus un dziesmas, plānojam, kā padarīt tīru un skaistu mūsu māju, kā uzpost eglīti, kādus gardumus izcept un izvārīt. Un, kad sagatavotas ir gan mūsu sirdis, gan mājas, tikai tad var sākties īsti svētki – tādi, kas atstās dvēselē paliekošu prieku.

This entry was posted in Uncategorized. Bookmark the permalink.

Comments are closed.